Tradicionālie ēdieni

Tradicionālie ēdieni

---

    Ēdieni, kurus tu parasti mājās ēd un, pretstatā visādiem ārzemju konserviem un ekzotiskiem augļiem, uzskati par latviskiem, ir ienākuši salīdzinoši nesen - dažs pirms simts gadiem, dažs kādu biškuci agrāk.
    Agrāk ļaudīm bija pieejams daudz mazāks pārtikas izejvielu jeb produktu klāsts un daudz vienkāršāki un mazefektīvāki to uzglabāšanas veidi, kas arī noteica viņu ēdienkarti.
    Ēdiena nereti bija mazāk kā vajadzēja un tas tika vairāk godā turēts un cienīts. Mūsdienās bērni pārdzīvo, ka viņiem mēģina iebarot pārlieku daudz, agrāk bieži vien domāja, kā lai vēl ko ēdamu dabūn.
    Arī attieksme pret pārtikas vielām ir mainījusies. Piemēram, agrāk, kad ļaudīm nebija daudz ēdamā, bet bija grūši fiziski jāstrādā, tauki (gaļas taukumiņš, krējums) skaitījās liels gardums un spēka avots. Tagad, turpretīm, ļaudis cenšas ēst mazāk treknu ēdienu, jo savādāk paliek resni.

Loba beju tāva meita,          Loba maņ gribējōs: Sīru kūžu, svīstu ēžu, Soldon' pīnu pasadzēru.

    Pamatēdiens bija dažādi putraimu vārījumi jeb putras. Tāpat maize, kas latviešiem (un arī vairumam citu tautu) ir kaut kas vairāk kā vienkārši ēdiens - tā ir ēdiena un pārticības simbols. Graudi un putraimi bija viegli uzglabājami visu gadu. Citas izejvielas bija atkarīgas no gada laika: vasarā lietoja daudz piena produktu, rudeņos kāva lopus un ēda daudz gaļas. Gaļu glabāja kaltētu, žāvētu vai sālītu, no tās žāvēja un vārīja desas. Zivis arī gan kaltēja, gan žāvēja, gan sālīja. Protams, vasarās un rudeņos ēda zaļumus, augļus, dārzeņus. Vispār rudens ir ēdieniem pats bagātākais laiks, tāpēc rudens svētki svinēti jo dāsni, kāzas arī parasti dzēra rudenī. Ziemā vairāk ēda žāvētu gaļu, zirņus, pupas.
    Ēda parasti visa saime no vienas lielas bļodas, katrs ar savu karoti.
    Dzēra alu, medalu, pavasarī savāktās bērzu sulas. Saldus ēdienus gatavoja no maizes, medus, augļiem un riekstiem.
    Arī saulgriežu svētku mielastu ēdienkarte bija atkarīga no gadalaika un tā gastronomiskajām iespējām. Svētkos ļaudis vienumēr centušies likt galdā visu to labāko, kas vien pieejams. Tomēr ar laiku cilvēki pierada, ka noteiktos svētkos noteikti jābūt noteiktiem ēdieniem: Lieldienās - olām, Jāņos sieram un alum, Ziemassvētkos cūkas smecerim, zirņiem u.tml. Un labi vien ir. Saulgriežu svētku ēdienkartes izpratne ir vienīgais salmiņš, aiz kā tradicionālie ēdieni turas pie mūsdienu latvieša galda.
    Uh... Paēsts ir, tagadiņās vajadzētu arī drusku kājas izlocīt... :) Tā nu mācīsimies dancot. Bet pirms runājam par dancošanu, pastāstīšu tev par padarīšanu, dēļ kuras visa spēlēšana un dancošana vispār kopā turas - ritmu. 

Ķekatas

Ēdienu noformēšana.

Valstu nacionālie ēdieni

1.

Latviešu nacionālie ēdieni. 

Latviešu virtuve ir ietekmējusies no blakus valstīm. Bieži izmantotas produkti ir iegūstami tepat Latvijā kā kartupeļi, kvieši, mieži, kāposti, sīpoli,olas, un cūkgaļa. Latviešu nacionālie ēdieni ir trekni, un tajos parasti netiek izmantotas garšvielas. Tipisks latviešu virtuves ēdiens ir vārīti pelēkie zirņi ar speķi.
Vēl latviešu virtuvē cieņā ir cūkgaļa ar kāpostiem, biezputra, melnā rudzu maize un medus.

2.

Lietuviešu nacionālie ēdieni.

Lietuviešu virtuve, tāpat kā latviešu virtuve, galvenokārt sastāv no lauksaimniecības produktiem. Tajā visbiežāk izmantotie produkti kā mieži, kartupeļi,rudzi, bietes, zaļumi, ogas un sēnes tiek galvenokārt izaudzēti uz vietas.

Vieni no vispopulārākajiem lietuviešu virtuves ēdieniem ir aukstā biešu zupa un cepelīni ar dažādiem pildījumiem.

3. Igauņu nacionālie ēdieni.
Galvenie produkti, kas raksturīgi tradicionālajai igauņu virtuvei, ir zivis, piens, skābais un saldais krējums, liesa un cauraugusi cūkgaļa, kartupeļi, kāposti, zirņi, grūbas.
Tradicionālais igauņu pusdienu galds ir visnotaļ vienkāršs – aukstās uzkodas, piena un gaļas zupas, biezputrā savārīti dārzeņi ar grūbām, putraimiem utml., zivis un pasmagi saldie ēdieni, gatavoti pārsvarā no miltiem, kartupeļu cietes, ogām un maizes.
 

4. Somu nacionālie ēdieni.
(attēlā redzams kalakeitto zivju zupa)
Somijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir būtiski iespaidojis somu virtuves tradīcijas. Somu tradicionālus ēdienus ir ietekmējušas diezgan bargie dabas apstākļi kā arī krievu, zviedru un Eiropas virtuves. Gaļas ēdieni ir nākuši no Eiropas, zupas - no Zviedrijas, savukārt cepieni no Krievijas. Somu tradicionālās virtuves īpatnība ir parastie un sātīgie ēdieni. Uz somu galda obligāti jābūt svaigai maizei.
Daži no somu nacionālajiem ēdieniem ir- Kalakeitto (zivju zupa),Kalakukko (zivju pīrāgs),Graavi lohi  (sālīta varavīksnes forele savā sulā),  Rosolli (tradicionālie somu salāti no siļķes līdzīgie vinegretam ar ķilavām),  Suutarinlohi (nozīmē 'kurpnieka lasis'-lasis no renģēm) , Karjalanpaisti (senais karēļu svētku ēdiens (cepetis)), Poronkäristys (žāvētās ziemeļbrieža gaļas ēdiens), Pulla (saldie rauga kafijas bulciņas ar vaniļu) u.c 
ēdieni

5. Zviedru nacionālie ēdieni.
(attēlā redzamas gaļas bumbiņas brūnā krējuma mērcē)
Zviedrijas virtuvi raksuro piena produkti, svaiga maize, ogas, liellpou gaļa,  jūras veltes un zivis.
Daži no zviedru nacionālajiem ēdienim ir gaļas bumbiņas brūnā krējuma mērcē ar kartupeļu biezeni un asu brūkleņu mērci, pūdēta siļķe – surströmming un kanēļu maizīte -kanelbulle.

 

6. Norvēģu nacionālie ēdieni.
(attēlā redzams gravlaks)
Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti. Vispopulārākās ir mencas, pagatavotas visdažādākajos veidos, sālītas siļķes ar kartupeļu piedevām, cepts vai kūpināts lasis, ceptas butes un ātes, dažādi pagatavota forele, vārītas krevetes, kā arī vaļa gaļa. Ļoti liela nozīme šeit ir pienam, to norvēģi lieto ļoti lielā daudzumā. Par delikatesi tiek uzskatīts kazas siers, kā arī lācenes. Plaši tiek lietoti arī gaļas produkti – dažādi steiki, cepeši, šniceles, savvaļas dzīvnieku gaļa, putnu gaļa. Populāras ir arī dažāda veida putras. 
Daži no norvēģu tradicionālajiem ēdieniem ir jēra gaļas un kāpostu sautējums, marinēts lasis („Gravlaks”), klimpas („Kumle”) un ziemeļbrieža gaļa. 

7. Poļu nacionālie ēdieni.
Tradicionālai poļu virtuvei raksturīgas tīras un elegantas garšas nianses. Ēdieni Polijā atšķiras katrā no valsts reģioniem. Svaigi gatavota zivs ir iemīļots ēdiens Polijas ziemeļu daļā, kas ir bagāta ar ezeriem. Mozāvija valsts centrālajā daļā pazīstama ar zurek, kas ir skāba rudzu zupa, bet Polijas austrumi zināmi ar pasaulslavenajiem pierogi. Wielkopolska Polijas rietumos piedāvā aromātiskus pīles ēdienus, Suwalszczyzna Polijas ziemeļaustrumos piedāvā bagātīgu klāstu kartupeļu ēdienus, bet Podhale Tatru kalnu pakājē slavena ar kwasnica – skābo kāpostu zupa un oscypek – kupinātas aitas piena siers.

8. Krievu nacionālie ēdieni.
Krievu virtuve ir bagātīga, un Latvijas iedzīvotājam pat diezgan pazīstama. Borščs un pelmeņi ir slavenākie krievu ēdieni. Vēl ir pankūkas jeb bliņas, putras, dažādi pagatavotas zivis, krupeņiks – griķu biezputra, zapekanka – sacepums. Saldajā krievu virtuve piedāvā ķīseli, vareņikus, pīrādziņus.

9. Ukraiņu nacionālie ēdieni.
Kovbasa – kūpināta desa, Kuška – asinsdesa (sastāvā griķi un asinis), kuru pasniedz ar krējumu vai brūkleņu ievārījumu. Populāri ir arī  ēdieni: golubci – ar gaļu un rīsiem pildīta paprika; manti- kā lieli pelmeņi, kurus gatavo tvaicējot; vareņiki –pildījumam var izmantot kartupeļus, kāpostus, biezpienu, ķiršus u.c. ogas, augļus vai dārzeņus. Sāļie vareņiki tiek pasniegti kopā ar sīpoliem un skābo krējumu, bet saldie- ar ievārījumu. Ļoti iecienītas ir arī pankūkas visdažādākajos veidos: ar pildījumiem, biezpiena plācenīši vai sacepumi.
 10.
Beļģu nacionālie ēdieni.
 Tā kā eiropieši ēd daudzveidīgu pārtiku, tad arī Beļģija slavena ar sviesta un siera ražojumiem, ar šokolādes izstrādājumiem.frī kartupeļiem. Valstī audzē arī tradicionālas lauksaimniecības kultūras- kartupeļus, dārzeņus augļus. Beļģu ēdiens ir veidojies franču un flāmu virtuves ietekmē. Ļoti populāras ir zupas. Katram reģionam ir savas vietējās receptes. Raksturīgākais ēdiens ir gliemji ar ceptiem kartupeļiem, nieres ar paegļu ogām, karbonāde flāmu gaumē( pagatavota ar alu), pupiņu salāti ar speķa šķēlītēm etiķa mērcē, brūnā rīsu biezputra ar grauzdētu cukuru, svaigs zutis, cigoriņu salāti un redīsi ar sāli.
Beļģu virtuve ir slavena arī ar savām jūras veltēm tādām kā mīdijas ,mulles( īpašas jūras gliemenes), kuras pasniedz lielās bļodās, vārītas vīnā ar dažādām mērcēm un garšvielām, un kuru ēšana ir kā maza izrāde un piedzīvojums

Ēdienu iedalījums

Nacionālā virtuve

Foto: Valts Kleins

Laikam ejot latviešu virtuve ir mainījusies, aizgūstot un mainot ēdienus citu tautu kultūru ietekmē. Mūsdienās latvieši gan vāra boršču un taisa rasolu (slāvu tautu nacionālie ēdieni), gan Jāņos cep šašliku, un Ziemassvētkos piparkūkas (raksturīgas Vācijas kultūrai), bet tradicionālā latviešu virtuve kopumā bija bez izteiktām garšvielām, garšas uzlabošanai parasti tika lietoti sīpoli, ķiploki un ķimenes, saldināšanai - medus. Ikdienā, ēdienu pagatavošanai, galvenokārt izmantoja labību – auzas, prosu, grūbas, rudzus, kviešus un miežus. No tās cepa maizi un vārīja putras. Tāpat ēdiena sagatavošanā izmantoja arī kaņepes, skābenes, zirņus, pupas, rāceņus, kāļus, kāpostus, bietes, rutkus, ķirbjus, burkānus un kartupeļus.

Ja ikdienā tradicionālā latviešu virtuvē gatavoja vienkāršākus ēdienus, tad svētdienās un svētkos galds bija bagātīgi klāts:

• Mārtiņdiena, ko svin 10. novembrī, simbolizē rudens darbu beigšanos un ziemas sākšanos. Tās galvenais ēdiens bija gailis, ko kā gaismas saucēju upurēja Mārtiņam.
• Ziemassvētkos uz galda bija jābūt deviņiem ēdieniem, lai mājā būtu bagātība. Starp tiem noteikti bija vārīta cūkas galva (šņukurs), sautēti kāposti un asinsdesa, pelēkie zirņi ar speķi, zivis, kuras uzskatīja par naudas un pārticības simbolu. 
• Lieldienās, ko svinēja kā pavasara atnākšanas svētkus, parasti cepa maizi un vārīja olas. Olas simbolizēja sauli un jaunas dzīvības sākumu. Tās vārīja sīpolu mizās, tādējādi piešķirot to čaumalām zeltainu nokrāsu, jo latviešu ticējums vēsta, ka tās jākrāso, lai visu nākamo gadu vistas skaistas olas dētu.
• Līgo vakarā, kas ir vasaras saulgrieži, galdā tika celts svaigs ķimeņu siers - saules un veselības simbols, alus - darba spara simbols un mūsdienās arī pīrāgi.

Latviešu tradicionālās virtuves iecienītākie:

• gaļas ēdieni - asinsdesa (putraimdesa), vārīta cūkas galva vai cūkas šņukurs un cūkas cepetis;
• saldie ēdieni - buberts, rupjmaizes kārtojums, maizes zupa, biguzis vai medus rausis;
• dzērieni - piens, rūgušpiens, kvass, bērzu sulas, maizes alus un dažādas zāļu tējas: kumelīšu, piparmētru, liepziedu, ķērpju, pelašķu, nātres, asinszāles, vērmeles un citas. 

Latvijas tradicionālie ēdieni pa reģioniem:

• Kurzeme: zivis, sklandrauši, biguzis, bukstiņputra;
• Latgale: kļockas, guļbišīki (guļbišnieki), buļbu bļīni, asuškas, murcovka, slokatnis, buļbešniki;
• Vidzeme: stuks (steņķis, štāka), plāceņi, kuģelis, koča, kaņepju sviests;
• Zemgale: karaša, skābputra;

Ēdieni