Anekdotes,teikas

• Piebaldzēns ēd aknas. Otrs prasa:
  "Ondža brāl, ko tu tur ēdi?".
  "Oknas", atbild Ondžbrāls.
  "Dod mun ar!"
  "Koulīts vie' ir!"
• Kāds kungs Bērza krogū gardi ēdis cepeti un sinepes ņēmis klāt. Gadījies piebaldzēns, kurš noskatījies, ka kungs tā garšīgi ēd cepeti un uz naža gala pieņem drusciņ klāt dzeltenu smēru. Viņš nodomājis, ka tas ir dikti gards un dārgs, ka kungs tikai var tādu drusciņu ņemt. Viņš arī tūlīt domājis to nopirkt. Kad nu nācis krodzinieks, viņš prasījis: "Krodziniek, dod man to par veselu rubli, ko kungs uz naža gala ēd!". Krodzinieks, saprazdams jokus, pieliek pilnu trauciņu, pielikdams cepeti ar klāt. Šis nu, gribēdams labi nogaršot, ņem cik tik varēdams mutē iekšā. Viņš nu sācis bļaut: "Ondž, brol, godā par siev un bērniem, jipts mutē!".
• -Jāni, nāc pusdienā!
  -As jou pajēžu.
  -Ko tad tu ēdi?
  -Dasu.
  -Kur tad tu ņēmi?
  -Ankamberī iz lūga.
  -Traks, tu jau būsi sveci apēdis!
  -As jou nazynu, tū meikstumu as nūlupynōju i apēžu, bet tū seikstumu aizsvīdu.
• Reiz bada gados kāda saimniece redz, ka vārna tup uz mieta. Viņa steidzīgi izrauj mietu un liek to klāt pie vārāmās zupas. "Kas tad tie par jokiem?" saimnieks prasa. "Tak jau vārna virsū tupējusi," saimniece atbild.
• Viņumāte šomātei žēlojusies, ka šai gājēji daudz ēdot. Šomāte teikusi: "Man gan neēd. Es pa priekšu aizbāžu paspārnes.". Viņumāte arī nu katru rītu bāzusi istabai paspārnes, bet šie kā ēduši, tā ēduši. Atkal viņumāte žēlojusies šomātei. Tad šomāte teikusi: "Nu, māsiņ, es viņiem vispirms šo to iedodu ēst, un tad tik saucu brokastīs!".
• Reiz satikušās divas saimnieces un pārrunājušas par dažādām saimniecības lietām. Pirmā: "Ir nu gan man tie ļaudis izlepuši! Vakar novārījām vēžus. Mēs paši vēžus apēdām, un, ko domājiet, šie neēd vis to zupu!". Otra: "Tas jau vēl nekas, kā tad mēs novārījām olas un neviens to zupu negrib vairs ēst!".
• Krodzinieks līgst sev puisi un saka: "Ienes ķēķī malku un guli. Pabaro zirgus un guli atkal. Bez tam došu vēl sešus ēdienus: kartupeļus un bulbes, siļķes un ēringes, maizes un brotes!"
• Viens piedzēries vīrs gulējis ceļmalā. Nācis garām krievu mācītājs un teicis: "Dievs, svētī kalpa Andža dvēseli, maizes, putras paēdušu un pašu pagalam klāt nosprāgušu!"

Teikas

• Saimniece vārījusi putru. Ielējusi mazu lāsīti, bet piekūsējis pilns katls. Vārījusi otrā dienā: ielējusi mazu lāsīti, bet piekūsējis pilns katls. Vārījusi trešā dienā: ielējusi mazu lāsīti, bet atkal piekūsējis pilns katliņš. Viņa teikusi: "Lai tev tukšā! Es tak tik vien vārīju, ka vienai reizei!" Dievs to izdzirdis, saskaities un teicis: "Lai tev tik vien putras, cik ūdens!" Un tā tas notiek arī šobaltdien.
• Vecos laikos, kad Dievs pa zemi staigājis, viņš piegājis pie ogotāja un prasījis, vai esot paēdis. Ogotājs atbildējis: "Ne ēdis, ne neēdis!" Tā arī Dievs nolicis. Ja ogotājs būtu pateicis, ka paēdis, tad tagad ar' varētu no ogām paēst.