Tradicionālie ēdieni

Tradicionālie ēdieni

---

    Ēdieni, kurus tu parasti mājās ēd un, pretstatā visādiem ārzemju konserviem un ekzotiskiem augļiem, uzskati par latviskiem, ir ienākuši salīdzinoši nesen - dažs pirms simts gadiem, dažs kādu biškuci agrāk.
    Agrāk ļaudīm bija pieejams daudz mazāks pārtikas izejvielu jeb produktu klāsts un daudz vienkāršāki un mazefektīvāki to uzglabāšanas veidi, kas arī noteica viņu ēdienkarti.
    Ēdiena nereti bija mazāk kā vajadzēja un tas tika vairāk godā turēts un cienīts. Mūsdienās bērni pārdzīvo, ka viņiem mēģina iebarot pārlieku daudz, agrāk bieži vien domāja, kā lai vēl ko ēdamu dabūn.
    Arī attieksme pret pārtikas vielām ir mainījusies. Piemēram, agrāk, kad ļaudīm nebija daudz ēdamā, bet bija grūši fiziski jāstrādā, tauki (gaļas taukumiņš, krējums) skaitījās liels gardums un spēka avots. Tagad, turpretīm, ļaudis cenšas ēst mazāk treknu ēdienu, jo savādāk paliek resni.

Loba beju tāva meita,          Loba maņ gribējōs: Sīru kūžu, svīstu ēžu, Soldon' pīnu pasadzēru.

    Pamatēdiens bija dažādi putraimu vārījumi jeb putras. Tāpat maize, kas latviešiem (un arī vairumam citu tautu) ir kaut kas vairāk kā vienkārši ēdiens - tā ir ēdiena un pārticības simbols. Graudi un putraimi bija viegli uzglabājami visu gadu. Citas izejvielas bija atkarīgas no gada laika: vasarā lietoja daudz piena produktu, rudeņos kāva lopus un ēda daudz gaļas. Gaļu glabāja kaltētu, žāvētu vai sālītu, no tās žāvēja un vārīja desas. Zivis arī gan kaltēja, gan žāvēja, gan sālīja. Protams, vasarās un rudeņos ēda zaļumus, augļus, dārzeņus. Vispār rudens ir ēdieniem pats bagātākais laiks, tāpēc rudens svētki svinēti jo dāsni, kāzas arī parasti dzēra rudenī. Ziemā vairāk ēda žāvētu gaļu, zirņus, pupas.
    Ēda parasti visa saime no vienas lielas bļodas, katrs ar savu karoti.
    Dzēra alu, medalu, pavasarī savāktās bērzu sulas. Saldus ēdienus gatavoja no maizes, medus, augļiem un riekstiem.
    Arī saulgriežu svētku mielastu ēdienkarte bija atkarīga no gadalaika un tā gastronomiskajām iespējām. Svētkos ļaudis vienumēr centušies likt galdā visu to labāko, kas vien pieejams. Tomēr ar laiku cilvēki pierada, ka noteiktos svētkos noteikti jābūt noteiktiem ēdieniem: Lieldienās - olām, Jāņos sieram un alum, Ziemassvētkos cūkas smecerim, zirņiem u.tml. Un labi vien ir. Saulgriežu svētku ēdienkartes izpratne ir vienīgais salmiņš, aiz kā tradicionālie ēdieni turas pie mūsdienu latvieša galda.
    Uh... Paēsts ir, tagadiņās vajadzētu arī drusku kājas izlocīt... :) Tā nu mācīsimies dancot. Bet pirms runājam par dancošanu, pastāstīšu tev par padarīšanu, dēļ kuras visa spēlēšana un dancošana vispār kopā turas - ritmu. 

Ķekatas